Atklājot Abu Dabī

13/02/2015

Eiropiete Varavīksnes šeiha kāzās.

Starp izrādēm “Divi kapteiņi “, kurās esmu nodarbināta Dailes teātrī, laimīgā kārtā katru mēnesi ir atrodams 10 dienu starplaiks ,kad es varu ieplānot nedēļu garus braucienus pie sava drauga  Rūdolfa uz mūsu jaunajām mājām Abu Dabī.

Pēdējo divu mēnešu laikā darbu ir uzsākusi Latvijas Vēstniecība, kas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem,uzņēmējiem un kompānijām arī Apvienotajos Arābu Emirātos tiks sniegts regulārs atbalsts un vietēja palīdzība dažādos ekonomiskos un ar emigrāciju saistītos jautājumos.

Šogad pirmoreiz Dubajā ar Lindas Leen un Kaspara Zemīša koncertu un piedalīšanos 18. novembrī tika rīkotas arī Latvijas dzimšanas dienas svinības, kas liek domāt, ka vislabāko Latvijas talantu viesošanās Emirātos turpmāk varētu kļut par brīnišķīgu un skaistu tradīciju.

Jāatzīst, ka , neskatoties uz visu iepriekš lasīto informāciju, manas zināšanas par Abu Dabī un Dubaju bija visai stereotipiskas un šīs bija manas pirmās vizītes uz Emirātiem.

Kā daudzi ,es protams zināju, ka 60to gadu sākumā vietās , kur šodien atrodas pasaules lielākās, augstākās un greznākās ēkas, tika atklāta nafta.

Pēc kāda mūsu paziņas- vietējā arāba teiktā, tas ļoti sen esot minēts un pareģots arī Korānā.

AAE sastāv no septiņiem Emirātiem ar kopējo platību 83 600 km2 un lielākais no tiem ir Abu Dabī — 67 000 km2 .Abu Dabi (šis nosaukums nāk no arābu vārdu savienojuma, kas nozīmē “gazeles tēvs”) – ir pats lielākais un bagātākais emirāts no visiem Arābu Emirātiem.

Abu Dabi pilsēta tika dibināta 1760. gadā. Par galvaspilsētas nodibināšanu ir skaista leģenda. Kādreiz arābu mednieki medīja gazeli. Gazele ilgi skraidīja pa tuksnesi un beidzot atveda medniekus Persijas līča piekrastē, kur viņa ieleca ūdenī un nokļuva salā. Mednieki tai sekoja un gazele viņus atveda pie brīnišķīga dzeramā ūdens avota. Pateicībā par to mednieki dāvāja gazelei dzīvību, bet tuvu avotam jaundibināto apmetni bija nosaukuši par “gazeles tēvu”, kas arābu valoda skan kā Abu Dabi.

Tā ir viena no mūsdienīgākajām Persijas līča pilsētām, kas pirms 30 gadiem tika uzcelta uz salas neapdzīvotā tuksnesī. Ar kontinentu pilsētu savieno Mussafah, Al-Maqtaa tilti un Šeiha Zaida tilti. Pilsēta, kurā 80 procenti iedzīvotāju ir imigranti.

Savukārt Dubaja ir viens no lielākajiem tirdzniecības un komerccentriem Persijas līcī, kas pelnīti tiek dēvēts par “Tuvo Austrumu Manhetenu”. Lielas, modernas stikla celtnes, simtiem brīnišķīgu strūklaku, mošejas, pastāvīgi laistīti zaļojoši parki rada vienreizējas, varenas pilsētas iespaidu.

Abu Dabī tuvumā tiek iegūta lielākādaļa naftas, no kuras gūtie ienākumi ļauj arābiem celt lepnās pilsētas.

Abu Dabī noteikti vajag apmeklēt Al Husan pili (tā tiek saukta arī par Seno vai Balto fortu), kas celta XIX gadsimtā. Tas ir vecākais arhitektūras piemineklis jaunajā pilsētā. Te kādreiz bijusi Abu Dabī rezidence.

Tagad te iekārtots pilsētas arhīvs, kurā tiek glabāti pilsētas vēstures dokumenti. Tie, kam patīk pirkt un kaulēties, atradīs, kur apmierināt savu interesi –reprezentablajā Abu Dab īmūsdienu tirdzniecības centrā, ko sedz balti un zili kupoli, var izpētīt apmēram 400 veikalu, pasta nodaļu, banku, restorānu, kafejnīcu, priecāties par ziemas dārzu.

Blakus tirdzniecības centram, netālu no Al Mussafah ceļa, ir etnogrāfisks ciemats, kurāatjaunota dažādu valsts reģionu tradicionālā arābu dzīve. Svētkos te notiek nacionālo vēderdeju demonstrējumi. Uzmanības vērts ir arī pilsētā esošais pārtikas produktu “Zaļais tirgus”, kurā tiek pārdoti svaigi augļi, dārzeņi un jūras veltes. Ja interesē senatnīgi izstrādājumi, noteikti iesaku apmeklēt Al Nasr ielu. Tur daudzi tirgotāji piedāvā oriģinālus senatnes priekšmetus –nacionālos durkļus handžarus, senatnīgās kafijkannas dallas, kā arī beduīnu zelta un sudraba rotaslietas.

Iedzīvotāju skaits Emirātos ir 9,2 miljons, tajā skaitā1,4 miljoni pilsoņu pēc 2013.gada statistikas. Šo arābu valsti kopš tās dibināšanas pārvaldīja šeihs Zaids. Arī Emirātu apvienošana bija viņa ideja, kuru iesākumā daudzi viņa līdzgaitnieki esot uzņēmuši ar neuzticību. Viņš solīja, ka jaunās valsts pilsoņi dzīvos labāk par citu valstu pilsoņiem. Šeihs Zaids pārvaldīja valsti no 1971.gada līdz pat nāvei 2004. Viņš nekad neesot svinējis savu dzimšanas dienu, jo to vienkārši neesot zinājis un arī meklējot Wikipēdijā tiek minēti vairāki datumi. Bet man gribētos ticēt, ka tas ir 1.decembris, kas valstī tiek ļoti plaši svinēts. Savukārt 1971. gada 2. decembris ir visu emirātu apvienošanās diena.

Pēc Zaida nāves viņa vietu valsts pārvaldē ieņēma viņa dēl Muhameds bin Zaid Nahian. 

Pirmajās dienās es biju ārkārtīgi pārsteigta , jo šeiha portreti redzami pilnīgi visur - lidostās, viesnīcās, kafejnīcās un restorānos un pat fitnesa zālēs. Absolūts personības kults šī vārda vislabākajā nozīmē, taču savu solījumu pilsoņiem viņš tiešām izpildīja un tauta viņu mīl un atceras.

Tagadējo Emirātu vietā četrdesmit gadu atpakaļ pletās viens vienīgs tuksnesis un galvenie pārvietošanās līdzekļi bija kamieļi un ēzeļi. Pirms 20 gadiem vēl puse iedzīvotāju bija analfabēti, taču šodien anafabētisma procents valstī ir vairs tikai septiņi procenti.

Lai gan šajā valstī valda islāma likumi, pēdējo 40 –50 gadu laikā ekonomika ir attīstījusies tik strauji, ka arābiem bija nepieciešama gan tirgošanās ar pasauli, gan dažādu pasaules klases speciālistu līdzdalība savu gradiozo projektu realizācijā. Un man šķiet , ka tieši tas, pārkāpjot 21. gadsimta slieksni, ir palīdzējis šai valstij kļūt par multikulturālu sabiedrību. Un jāatzīst, ka angliski arābi runāļoti pieklajīgā līmenī.

Paši arābi, kas tikuši pie bagātības, šeit izmanto iebraucēju - pakistāniešu, indiešu un filipīniešu darbaspēku, kas galvenokārt veic mazkvalificētos darbus, saņemot zemu atalgojumu. Viņi ir nemanāmi, bet tādus, braucot pa pilsētu, gan Abu Dabi, gan Dubajā, var sastapt simtiem.

Pilnīgi visur - arhitektūrā, mūzikā, dzīvesstilā un virtuvē ir manāma arābu un islāma ietekme. Piecas reizes dienā mošeju minareti sauc arābus lūgties.

Kad izdzirdēju to pirmoreiz, mani pārņēma pilnīgi sirreālas sajūtas! Debesskrāpji, un uz to fona lūgšana, kas, atskanot vairākas reizes dienā, piepilda visu apkārtni!

Lai arī cik modernas un kosmopolitiskas no pirmā acu skatiena izskatās pilsētas, tomēr  vietējie likumi, kas attiecas uz ģērbšanos, alkohola lietošanu un uzvedību, ir rietumu stilu ierobežojuši un respektējami.

Jau pirmajās stundās, ko pavadīju ielidojot, sapratu, ka organiski šajā vidē justos , velkot melnu abaiju vai parandžu, kā mēs mēdzam to dēvēt. Gluži vienkārši vilkt šortus, mini vai kaut ko atsegtu te tik tiešām šķiet izaicinoši un nepieklajīgi!

Starp citu, mana bagāža Stambulā aizkavējās 2 dienas un pirms es nokļuvu līdz kleitas iegādei, es varēju izbaudīt ko nozīmēu zturēties 35 grādu kartstumā kreklā un biksēs, kuros no Rīgas izlidoju pie + 4.Tieši tad man arī pirmoreiz ienāca prātā doma, ka būtu samērā interesanti kaut brīdi izjust to, kas ir arābu sievietes ikdiena, nēsājot šādu apģērbu.

Arābu nedēļa sākas ar svētdienu, kas ir viņu nedēļas pirmā darba diena.Pirmoreiz es ielidoju svētdienas naktī un savu iepazīšanos ar galvaspilsētu sāku pirmdienā. Tāka man šis nebija tipisks tūrisma brauciens, jo nākotnē plānoju lidojumus uz turieni pastāvīgi, tad nebija vajadzības skriet lielā ātrumā, lai nedēļas laikā redzētu visu, tāpēc rakstīšu par nozīmīgāko.

Kā pašus pirmos devos aplūkot ETIHAD TOWERS, kas noteikti Abu Dabi panorāmā izceļas uz visu citu ēku fona.

Torņu kompleksā atrodas arī viesnīca JUMEIRAH un  ja rocība atļauj tad palikšanai es noteikti varētu ieteikt tieši šo viesnīcu, no kuras paveras skats uz Persijas līci un krastmalas ceļu. Ļoti laba līmeņa viesnīcas ir Intercontinental, Sheraton kā arī daudzas citas, kas piedāvā pat ļoti demokrātiskas cenas.

Papildus labiekārtotiem baseiniem un dārziem viesnīcai blakus ir arīprivāta pludmale, fitnesa zāle un spa, ko var izmantot arīvisu torņu iedzīvotāji.

Gan pie jūras, gan ārā pie baseina arī ziemas mēnešos vēl būs ļoti silts un varēs peldēt kā arī iegūt ļoti noturīgu iedegumu.

Viesnīcas 75. stāvā ir skatu tornis, kas ir augstākais skatu punkts Abu Dabī. Un starp citu, pirms tam minētajā bārā strādā menedžeris Gatis, kuru mums trešdienas vakarā arī izdevās satikt!

 

Tieši pretī Etihada torņiem atrodas slavenā EMIRATES PALACE, kas naktī ir fantastiski izgaismota . Šo krāšņo, pasaku pilij līdzīgo ēku rekomendē tieši medusmēneša ceļojumiem, jo tā sniedz pilnīgu luksusu - no viesnīcas paveras skats uz tās privāto, dabisko līci. Viesnīca ir izvietota 1,3 km garā, privātā pludmalē. Viesiem tiek piedāvātas greznas naktsmītnes, jaunākās tehnoloģijas, kā arī14 ēdināšanas un dzērienu baudīšanas vietas.

 

Lai arī pēdējā filmā „Sex and the City” izskanēja teiciens, ka tagad topā ir Abu Dabī nevis Dubaja, un turp devās arī filmas galvenās varones, diemžēl realitātē filmēšana notika turpat ASV un Marokā, jo filmas veidotāji nesaņēma atļauju veikt filmēšanu „reālos” apstākļos.

Taču pēc filmas iznākšanas uz lielajiem ekrāniem, vārtu ārpusē esot drūzmējušies neskaitāmi tūristu pūļi, tādējādi tagad viesnīcā jebkādas vizītes un ekskursijas ir aizliegtas. Redzēju gan kādu jauno pāri, kas piebrauca ar greznu limuzīnu un priecīgi savu skaitāko dienu iemūžināja pie viesnīcas krāšņajām strūklakām.

Tomēr, pat ja neesat viesnīcas iemītnieks, ir iespējams izstaigāt lielo lobiju un pārvērst savas naudas banknotes īstos zelta izstrādājumos GOLD ATM. Šādu zelta bankomātu vēlāk redzēju arī Dubajā, kur sirdsveida medaljonu vietā zeltu izsniedza stieņos.

Starp citu, Dubajas zelta tirgū, kur man izdevās paviesoties, kur vienas dienas laikā notiekot lielākie skaidras naudas darījumi pasaulē. Dubajā ir divi zelta tirgi - jaunais un vecais. Abi atrodas netālu viens no otra, un pa abiem kopā ir vairāki simti bodītes, kas pārdod juvelieru izstrādājumus. Zelta cena emirātos ir patiešām laba. Ja kādam ir vēlme iegādāties jaunas rotas - tā ir īstā vieta un brīdis, jo tāds piedāvājums un iespējas salīdzināt gan cenas, gan kvalitāti diez vai ir vēl kur citur.

Emirātos nopērkamam zeltam nav mazāk kā 18 karāti. Tomēr, lai tiktu pie kārotā, būs jākaulējas. Kaulēšanās robežas ir aptuveni 20 - 50% no summas. Tirgū ir nopērkami gan tradicionālie arābu zelta izstrādājumi, gan zelts Eiropas vai Amerikas gaumē, tikai lētāk kā citviet pasaulē.

Vissvarīgākais apskates objekts manāmust see sarakstātomēr bija ŠEIHA ZAIDA MOŠEJA Pēc pirmā Apvienoto Arābu Emirātu prezidenta šeiha Zaida iniciatīvas tika uzsākts jau 1998. gadā, svētnams durvis vēra tikai 2007. gada decembrī. Kā jau minēju sākumā, Zaids bija ne vien tautas mīlēts, bet arī pasakaini bagāts. Žurnāls FORBES šeihu pieskaita pie viena no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, lēšot viņa kapitālu 20 miljardos dolāru.

 

Mošeja celta no marmora, ar četriem 107 metrus augstiem minaretiem, 82 dažādu izmēru kupoliem un 1048 ar dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem inkrustētām kolonnām ārpusēun 96 iekšpusē. Galvenajā lūgšanu telpā atrodas septiņas 10 metru garas, 10 metru platas un deviņas tonnas smagas kristāla lustras, kā arī lielākais persiešu paklājs pasaulē (tāizmērs ir 6000 m2, paklāju ar rokām audušas 1200 irānietes, un tā vērtība tiek lēsta ap 8,5 miljoniem dolāru). Ieeja mošejā sievietēm atļauta tikai abaijās un ar apsegtu galvu. Mošejas teritorija ir milzīga un tās apskatei jums noteikti jāatvēl pāris stundas.

Vēl noteikti ieteiktu aizbraukt līdz Abu Dabi teātrim, kurā novembrī starp citu notika KREMERATA BALTICA koncerts.

Abu Dabī ir tiešām daudz ko apskatīt un darīt, sākot jau ar pasaules ātrākajiem amerikāņu kalniņiem “Ferrari pasaulē” (Ferrari World –pasaules lielākais iekštelpu atrakciju parks) un mierpilno Livas (Liwa) tuksnesi, kurā atrodamas dažas no pasaulē garākajām smilšu kāpām.

Vēstures mīļotāji novērtēs faktu, ka, salīdzinot ar pārējiem emirātiem, Abu Dabī ir daudz bagātāka vēsturisko un kultūras objektu ziņā. Al Ain pilsētas senā oāze, ko izraibinājušas arheoloģisko izrakumu vietas, ir viena no vietām, kas noteikti jāredz. Arī pārsteidzošais Al Džahili (Al Jahili) cietoksnis ir apskatīšanas vērts.

Abu Dabī var arī lepoties ar Tuvo Austrumu drošākās pilsētas reputāciju, kur noziegumi principā nenotiek. Šis svarīgais fakts ļauj tūristiem atpūsties un justies kā mājās.

Mani pārsteidza plašais restorānu piedāvājums un augstais servisa līmenis.

Taču par mana ceļojuma galveno notikumu kļuva pavisam negaidīts notikums un par to arī šī ceļojuma noslēdzošā daļa.

Lai gan Apvienotajos Emirātos populārākais kāzu mēnesis ir februāris, oktobra sākumā uz Latvijas vēstniecību atnāca ielūgums uz ZAYED BIN HAMAD BIN HAMDAN AL NAHYAN ( saukta arī par RAINBOW šeiha ) un SHEIKHAS BIN SAEED BIN SAIF AL NAHYAN kāzām.

Šeihs ir valdošās ģimenes loceklis un par šo cilvēku bagātāks ir tikai Saudu karalis.

63 gadīgā bagātnieka auto parks sastāv no 200 automašīnām, ieskaitot 7 Mercedes 500 SELs, kas izkrāsoti 7 varavīksnes krāsās, lai ar katrā nedēļas dienā varētu braukt ar citas krāsas mašīnu, tādēļ viņš arī ieguvis RAINBOW šeiha vārdu.

Arābu kāzām ir raksturīgi, ka uz tām tiek lūgtas tikai sievietes. Ja kāzas notiek arī vīriešiem, tad tās parasti noris citā dienā un citās telpās. Aŗī parastās kāzās viesu skaits, kā man izdevās uzzināt, ir no 200-400 viesu.

Konkrēti šajās kāzās, uz kurām bija lūgtas ap 2000 sieviešu, bagāto un ietekmīgo viesu dēļ tika ievērota ārkārtīga slepenība un nodrošināta milzīga apsardze. Mūsu mašīnai bija jāpiestiprina ielūgumā iekļauta speciāla uzlīme. Ielūgumā bija norāde, ka fotokameras un mobilos  telefonus ienest ir kategoriski aizliegts. Kas ir pilnīgi saprotams, jo visas sievietes iekštelpās noņēma seju aizsegus un novilka savas abaijas. Taču, ja kādas seja tiktu nofotografēta kāzu laikā, lai pēc tam tiktu kādā veidā publiskota, tas ir milzīgs pārkāpums, jo arābu sieviešu sejas drīkst redzēt tikai viņu ģimenes locekļi.

Jāatzīst, par šo ielūgumu uzzināju tikai atrodoties Abu Dabī, tāpēc bija ļoti svarīgi ievērot pareizu dresskodu, kas eiropietēm gan pieļaujams nedaudz saudzīgāks.

Galvenais ir apsegt plecus un nevilkt īsu kleitu, vislabāk, ja tā ir gara vakarkleita ar piedurknēm.Vēl labāk, ja jums ir līdzi arī plecu lakats un šalle.Garas kleitas man līdzi nebija, taču melnā vakarkleita, kas man būtu līdzi pat uz neapdzīvotu salu, mani izglāba arī šoreiz.

Tiku atvesta un izlaista pie Izstāžu centra durvīm kur gluži kā lidostā bija drošības pārbaude un manu telefona paņēma. Arī ielūgumi tika pārbaudīti ļoti rūpīgi un man atstātā kartiņa, kas apstiprināja manu viesa staturu - paņemta. Nekāda staigāšana iekšā ārā un aizbraukšana pirms kāzu beigām netiek pieļauta. Tas tiek uzskatīts par nepieklajību.

Ejot cauri milzīgajai zālei es pamanīju, ka katru galdiņu apkalpo aptuveni 6 cilvēki, zālē ievēroju pasākuma norises vadītājas - visas dāmas melnā, ar rācijām.

Es laipni tiku nosēdināta kopāa r Japānas, Senegālas, Vācijas, Ķīnas, Turkmēnijas, Pakistānas sievietēm.

Uzreiz jāpiemin, ka 21 gada laikā, kopš vadu neskaitāmus pasākumus kā Latvijā, kā arī Maskavā, Montekarlo un citviet, neko tik grandiozu nebija izdevies redzēt!

Milzīgajā izstāžu centrā, kura zāles lielumu varētu salīdzināt ar mūsu Arēna Rīga izmēriem bija ap 100 galdiem, kas slīga ziedos, rotājumos, gaismas ķermeņos  un bija izgaismoti sārti violeti. Sajūta kā 1001 . nakts pasakās, kuras lasīju bērnībā! Zāles vidū bija mīlzīgs podiums vai mēle, ap kuru paralēli tika izvietoti milzīgi gari galdi, pie kuriem sēdēja ģimenei pietuvinātākie cilvēki - radu ģimenes. Skanēja arābu mūzika un visu telpu piepildīja viņiem raksturīgie smaržu aromāti, pie kuriem gan man jāatzīst , bija visai grūti pierast.

Kāzas parasti ilgst 8 stundas. Sākumā uz galda visi cienājas ar saldumiem, riekstiem un nemitīgi tiek piedāvāta arābu kafija ar specifisko kardamona garšu. Visapkārt tiek iznēsātas smaržas , lai dāmas var tās uzvēdīt arī sev. Ir pieņemts ticēt, ka tas gan dezinficē, gan paņem prom visu negatīvo enerģiju, ko esat uzņēmis dienas laikā. Aptuveni pēc stundas no viesību sākuma, kas bija 20:30 tiek atklātas milzīgas terīnes ar ēdienu bufetes veidā, jo pie galdiem ar siltajiem ēdieniem turpināja apkalpot tikai galdu ap podiumu.

Agnese Zeltiņa

Agnese Zeltiņa

žurnālists